Latvijas Nacionālais arhīvs

Sveicam Lāčplēša dienā!

11.11.2019

Šodien, ar 11. novembri, sākas Patriotu nedēļa. Tā sākas ar Lāčplēša dienas atceres pasākumiem, kad godinām Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, un kulminēs ar plašām Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinībām 18. novembrī!

Sākotnēji 11. novembris nebija oficiāli atzīta svētku diena, bet tikai Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena. Tas mainījās 1928. gada 11. novembrī, kad ordeni pārstāja pasniegt un Lāčplēša diena kļuva par armijas svētku dienu, ko arvien plašāk sāka svinēt visos armijas garnizonos, rīkojot parādes, mielastus, izrādes, koncertus un citus svinīgus pasākumus, uz kuriem ielūdza un īpaši godināja ordeņa kavalierus.

Latvijas Nacionālais arhīvs, godinot kareivju piemiņu, sveic visus dzimtenes patriotus un Latvijas iedzīvotājus valsts svētkos, un piedāvā iepazīties ar fotogrāfijām, kurās redzama mūsu valsts galvaspilsēta svētku rotā un ieskatu sniegotajā 1921. gada 11.novembra Lāčplēša Kara ordeņu izdalīšanas pasākumā.

Papildināta VDK dokumentu publicēšanas vietne kgb.arhivi.lv

30.10.2019

Ir publicēti dokumenti par LPSR VDK 1. daļas (ārējā izlūkošana) darbinieku apmācību. No šiem dokumentiem redzams, ka VDK darbinieku apmācībā uzmanība tika pievērsta ne tikai viņu praktisko un speciālo iemaņu apguvei (valodu mācīšanās, dažādu operatīvās darbības aspektu apgūšana, šaušana, fiziskā sagatavotība u. tml.), bet arī “idejiskajai sagatavotībai” (t. i., VDK darbiniekiem pastāvīgi bija jāstudē Ļeņina sacerējumi, PSKP kongresu un CK plēnumu materiāli, partijas vadoņu runas utt.). Lieta, kurā atrodami šie apmācību dokumenti, ir publicēta pilnībā.

Skatīt publikāciju

Uzsākta projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)” īstenošana

29.10.2019

Turpmākos trīs gadus Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) kopā ar projekta sadarbības partneriem - Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA), Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) un Kultūras informācijas sistēmu centru īstenos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts līdzfinansētu projektu Latvijas digitālā kultūras mantojuma jomā.

Projekts turpina jau “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” projektā uzsākto un tā virsuzdevums ir nodrošināt Latvijas kultūras mantojuma plašu pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē, kas kalpo par pamatu nacionālās identitātes stiprināšanai, kultūras, zinātnes, zināšanu sabiedrības un radošo industriju attīstībai, un nodrošināt ilgtspējīgu nacionālā kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanu digitālā formā, atkārtotas tā izmantošanas iespējas jaunos produktos un pakalpojumos, kā arī iekļaušanos vienotā Eiropas un pasaules kultūras digitālajā telpā.

Līdz 2022. gada beigām tiks digitalizēti 976 000 lappušu teksta materiāli, 150 000 vienību dažādu attēlu un kultūras vērtību apraksti, tai skaitā kartes, fotogrāfijas, kultūras pieminekļu uzmērījumi un lietu apraksti, 350 000 audio un videomateriālu materiālu minūtes, 660 kino materiālu minūtes, 50 000 muzeju priekšmeti, kā arī tiks veikta 30 kultūras pieminekļu 3D digitalizācija, 30kultūras norišu un 15 nemateriālā kultūras mantojuma vienību fiksēšana.

Vienlaikus ar digitalizācijas norisi projektā plašāk tiks attīstīta vienota digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma, izveidota vienota satura izplatīšanas sistēma, izstrādāta autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēmas 2.kārta un kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēmas “Mantojums” 2.kārta, kā arī tiks publicētas vairākas atvērto datu kopas.

Projekta īstenošanas izmaksas ir 3 900 000 EUR, no kuriem 3 315 000 EUR (85%) ir ERAF finansējums un 585 000 EUR (15%) ir valsts līdzfinansējums. Ne mazāk kā 50% no projekta attiecināmajām izmaksām ir izmaksas kultūras mantojuma satura digitalizācijai.

Projekta ilgums - 36 mēneši (16.09.2019.-15.09.2022.).

 

SAJŪTI PAGĀTNI SKAŅĀS UN ATTĒLOS

24.10.2019

27. oktobrī atzīmējam UNESCO Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, kuras moto šogad skan: Sajūti pagātni skaņās un attēlos. Audiovizuālie materiāli ir unikāli informācijas nesēji, kas pārvar laika, kultūras un bieži arī valodas robežas, spējot uzrunāt nepastarpināti.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs kā viens no lielākajiem Latvijas audiovizuālā kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem rosina visus svinēt Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, ieskatoties un ieklausoties Latvijas vēstures liecībās, kas iemūžinātas filmās, fotogrāfijās un skaņas ierakstos. Tās glabā un stāsta savus stāstus, veidojot mūsu nacionālo kultūras un vēstures mantojumu.

Latvijas Nacionālais arhīvs aicina ikvienu no 25. oktobra līdz 7. novembrim arhīva ēkas logos Šķūņu ielā 11, Rīgā apskatīt izstādi „Sajūti pagātni skaņās un attēlos”. Izstādē piedāvājam ieskatu tematiski daudzveidīgajos Latvijas kinohroniku kolekciju kadros, kuri dažādos laikposmos atspoguļo Latvijas pagātnes kultūrvēsturiskos notikumus. Izveidotās programmas apliecina, ka audiovizuālais mantojums nav abstrakts jēdziens. Tas ir apstādināts laika mirklis, fiksēts notikums, vieta, cilvēki. Izstādi papildina vēsturiskie objekti, ar kuriem dažādos laikos fiksētas audiovizuālās liecības.

Izstādē iekļautas trīs hronoloģiski un tematiski strukturētas kinohroniku programmas:

Latvija kinohronikās 1919−1939, kuru pārstāv tā laika pazīstamākie dokumentālā kino veidotāji Eduards Tisē, Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs, atainojot gan sabiedriski nozīmīgus notikumus un pazīstamas personības, gan pilsētvides skatus. Ieskatīsimies 1923. gada Dziesmu dienās, Dailes teātra ikdienā 1926. gadā, saldumu tapšanā Vilhelma Ķuzes konditorejas fabrikā 1924. gadā, Daugavmalas tirgū Rīgā 1930. gadā un izstaigāsim 20. gadsimta 30. gadu Rīgas centru, Brīvības ielu, ostas rajonu, Daugavmalu, Centrāltirgu.

Latvija kinohronikās 1940−1959, ko iesāk vēl 1940. gada janvārī veidotā Eduarda Krauca „Latvijas skaņu hronika” ar Ziemassvētku ainām, bet kopš 1944. gada dominē kinožurnāli „Padomju Latvija”, kuros koncentrētas svarīgākās tā laika dzīves norises. Kinolentē fiksētas ikdienas ainas: ražas novākšana, Latvijas rūpniecības uzņēmumi − fabrika „Juglas manufaktūra”, Rīgas apavu fabrika "1. Maijs", tirdzniecība Rīgas Centrālajā universālveikalā, sporta sacensības, Liepājas teātris un Latvijas Valsts Leļļu teātris. Kinožurnālus veidojuši Aleksandrs Jevsikovs, Jakovs Marčenko, Laimons Gaigals, Mihails Poseļskis, Mihails Šneiderovs, Vladimirs Gailis, Vadims Mass, Irina Masa un citi.

Latvija kinohronikās 1960−1994, ko iezīmē plašās kinožurnālu „Padomju Latvija” kolekcijas sižeti. Programmā rodami Rīgas, Cēsu un Krāslavas skati, top jauna Latvijas filma „Pie bagātās kundzes”, sastopamies ar Elzu Radziņu, Imantu Ziedoni, Raimondu Paulu un popgrupu “Eolika”, atgriežamies 1990.−1991. gada vēsturiskajos notikumos – karoga maiņa, barikādes, laikraksts “Atmoda”. Kinohronikas veidojuši Rūta Urbaste, Ivars Kraulītis, Valdis Kroģis, Ivars Seleckis un daudzi citi.

Ikviens var sajust pagātni skaņās un attēlos, ielūkojoties Latvijas Nacionālā arhīva digitālajā krātuvē Redzi, dzirdi Latviju!

Informāciju sagatavoja:
Valda Barone
LNA LVKFFDA arhīva eksperte
Tālr. 29527693
e-pasts: lvkffda@arhivi.gov.lv

Kā neapjukt informācijas okeānā

24.10.2019

Mācību nodarbība “Kā neapjukt informācijas okeānā”

Trīs iestādēm sadarbojoties: Valmieras integrētai bibliotēkai, LNA Valmieras zonālajam valsts arhīvam un Valmieras muzejam, izstrādāta aktīva mācību nodarbība “Kā neapjukt informācijas okeānā”. Jau ceturto gadu nodarbību apmeklē Valmieras 10. klašu skolēni, kā arī atsevišķu apkārtējo novadu skolēni. Katru gadu nodarbība tiek papildināta ar jauniem, interaktīviem elementiem.

Nodarbības mērķis – paplašināt jauniešu zināšanas par bibliotēku, arhīvu un muzeju, to vērtību informācijas saglabāšanā un vietējās sabiedrības attīstībā. Uzsākot vidusskolas gaitas, skolēniem mācību procesā un ikdienā pieaug nepieciešamība pēc drošticamas un vērtīgas informācijas. Skolēni tiek mudināti izmantot ne tikai interneta resursus, bet palūkoties plašāk un izmantot atmiņas institūciju krājumus. Nodarbība papildināta ar dažādiem praktiskiem piemēriem un uzdevumiem, lai skolēni nostiprinātu iegūtās zināšanas.

Mācību nodarbība var notikt bibliotēkas, arhīva, muzeja vai skolas telpās. To var arī papildināt ar kādas atmiņas institūcijas apmeklējumu un padziļinātām apmācībām resursu izmantošanā.

Pirmās nodarbības šajā mācību gadā notiks 28.oktobrī  un 1.novembrī Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 10. klašu skolēniem LNA Valmieras zonālajā valsts arhīvā

Plakāts: